Dzejniecei un dziesminiecei Broņislavai Martuževai – 100

    Agrā rīta stundā Helēna slauca gotiņu kūtī, un tur arī piedzima Broņislava. Kad meitēnam bija trīs gadi, ģimene izceļoja uz Vidzemi. Savu bērnību viņa pavadīja Lubānas pagasta “Lazdiņās”. Mazā Broņislava skolojās Cepurītes četrklasīgajā skolā, Lubānas sešklasīgajā pamatskolā, vēlāk viņa studēja Rēzeknes Skolotāju institūtā, taču veselības dēļ nav izdevies to pabeigt.
    Pēckara gados B.Martuževa  sadarbojās ar Latvijas Nacionālo partizānu apvienības mežabrāļiem – viņa ar roku pārrakstīja pagrīdes žurnālu “Dzimtene”. Jaunā sieviete bija nonākusi čekas redzeslokā, un viņas vārds tika iekļauts meklējamo sarakstā. Lai pasargātu Broņislavu, viņas brālis Ciprians, kurš bija pārnācis no filtrācijas lēģera, ierīkoja “Lazdiņās” zem grīdas bunkuru, lai viņu paslēptu, – “Kāpēc mirt badā tur – viņiem kalpojot? Labāk mirt pašu zemē paēdušiem”. Piecu gadu garumā čeka ik pa laikam pārbaudīja “Lazdiņas”. 1951.gadā kādā no kratīšanas reizēm Broņislavu atrada. Viņa tika apcietināta, notiesāta uz 25 gadiem par dzimtenes nodevību un izsūtīta uz Sibīriju. 1956.gadā B.Martuževa atgriezās Latvijā.
    Dzejoļu rakstīšanu B.Martuževa esot nodēvējusi par garīgās elpošanas veidu, bez kura, visticamāk, nebūtu izdzīvots. Viņa sāka rakstīt agrā jaunībā. Piecu gadu laikā, atrodoties pagrīdē, Broņislava sarakstīja veselu dzejoļu krājumu, 117 dzejoļus kladē. Tika rakstīts arī Taišetas trases lēģeros. Atgriežoties Latvijā, kā bijušajai politieslodzītajai Broņislavai tika liegts publicēties ar savu vārdu, tāpēc dzejniece norunāja ar sava brālēna sievu Evu Mārtužu, ka Eva ar savu vārdu publicēs viņas dzejoļus. Tā iznāca dzejoļu krājumi “Baltā puķe ezerā” (1981) un “Rakstītāja” (1987). 1990.gada žurnālā “Karogs” beidzot tika publicēta B.Martuževas dzeja ar viņas pašas vārdu. Izdevusi deviņus dzejoļu krājumus. Viņa spēlēja arī cītaru un akordeonu, sacerēja dziesmām gan vārdus, gan melodiju. Dziesma „Jaunība”, kuru Atmodas laikā izpildīja un nodēvēja par savu Eduards Rozenštrauhs, ir Bronislavas Martuževas sacerēta. Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejnieci ir uzņēmis dokumentālo filmu “Gaismas lāse”.
     B.Martuževa saņēmusi vairākus apbalvojumus: Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Tēvzemes labā (1994), Rakstnieku savienības Gada balvu par dzejoļu krājumu “Nopūtas” (1999) un Kultūras fonda Spīdolas balvu par dzejas krājumu “Kā putni dzied” (2004).
     Martuževas dzeja atspoguļo laikmeta gaisotni, cilvēka garīgos pārdzīvojumus un iekšējo pasauli. Ar saviem darbiem viņa kļuva par to cilvēku balsi, kuri cīnījās par Latvijas brīvību. 2012.gada 13.februārī dzejniece devās Dieva mierā. Viņas dzeja ir palikusi par mantojumu nākamajām paaudzēm.